MV gatavs krīzēm: iekšlietu ministrs paziņo pagrieziena punktu aizsardzībā!

MV gatavs krīzēm: iekšlietu ministrs paziņo pagrieziena punktu aizsardzībā!

Mēklenburga-Priekšpomerānija intensīvi gatavojas iespējamām krīzes situācijām un uzbrukumiem. Iekšlietu ministrs Dobrindts pat runāja par “pagrieziena punktu” civilajā aizsardzībā. Pašreizējā NDR aplāde ar nosaukumu “MV in Focus” uzsver, cik spēcīgi valsts ir sagatavota ārkārtas situācijām. Valsts tendence liecina, ka gatavošanos galvenokārt nosaka katastrofu seku likvidēšanas nometņu slepenība.

Šīs nometnes, kas paredzētas aptuveni 16 000 cilvēku izmitināšanai, ir aprīkotas ar tādiem būtiskiem materiāliem kā teltis, gultas un pat autiņi. Tas atbilst apmēram vienam procentam Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iedzīvotāju. Tomēr eksperti, piemēram, katastrofu pētnieks Martins Voss, brīdina, ka esošās struktūras var tikt pārslogotas sarežģītu krīžu gadījumā.

Aicinājums uz personisku atbildību

Ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi, īpaši attiecībā uz Krieviju, Dobrindts redz nepieciešamību vairāk iesaistīt iedzīvotājus. Iekšlietu ministrs Kristians Pegels (SPD) aicina iedzīvotājus sagatavoties krīzes situācijām. Valdības palīdzības ierašanās var ilgt līdz 72 stundām, tāpēc ir ieteicams sagatavoties ārkārtas situācijām. Katastrofu eksperti iesaka uzkrāt krājumus vismaz trīs dienām, lai gan optimāli būtu no desmit līdz 14 dienām.

Šie brīdinājumi ir vēl jo steidzamāki, jo federālais iekšlietu ministrs plāno jaunu ārkārtas situāciju rokasgrāmatas izdevumu, kurā tiks risināti arī militārie konflikti. Turklāt tiek apspriesta esošās infrastruktūras, piemēram, tuneļu un pazemes autostāvvietu, pārbūve, lai ārkārtas situācijā izveidotu patversmes. CDU Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pīters kritizē pašreizējo brīdināšanas sistēmu, apgādu un piemērotu patversmju trūkumu iedzīvotāju vidū.

Saikne starp civilo aizsardzību un katastrofu kontroli

Pašreizējās diskusijās arvien skaidrāka kļūst atšķirība starp civilo aizsardzību un aizsardzību pret katastrofām. Civilā aizsardzība galvenokārt ir atbildīga par civilo aizsardzību kara gadījumā, un par to ir atbildīga federālā valdība. Savukārt aizsardzība pret katastrofām, kas ietver dabas katastrofu un tehnoloģisku incidentu novēršanu, ir federālo zemju atbildība.

Bundesvērs kļūst aktīvs alianses vai aizsardzības situācijas gadījumā ne tikai Vācijas iekšienē, bet arī kā NATO centrālā loģistikas vieta. Arī šeit tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt loģistikas atbalstu no civilā sektora, kas tiek organizēts “Vācijas operatīvā plāna” ietvaros. Tas apvieno civilo un militāro aizsardzību, un tam ir galvenā loma, gatavojoties krīzes situācijām.

Finansēšanas izaicinājumi

Tomēr civilā aizsardzība nav bez izaicinājumiem. Daudzas pašvaldības sūdzas par ierobežotiem resursiem, kas nepieciešami nepieciešamo pasākumu veikšanai. Notiek diskusijas par atbilstošu finansējumu infrastruktūrai un ārkārtas situāciju pārvaldībai, Vācijai cenšoties nākamajos piecos gados kļūt "gatavai karam", lai efektīvi aizsargātu iedzīvotājus krīzes situācijās.

Kopumā analīze no ndr.de un papildinājumi no [stmi.bayern.de](https://www.stmi.bayern.de/bevoelkerungsschutz/zivile- Defense/) arī dutchbullion.de parāda, ka Vācija un jo īpaši Mēklenburgas-Westernijas civilās krīzes apgabals ir nozīmīga pārveides teritorija. vadība. Uzmanība ir vērsta uz ciešāku tīklu veidošanu starp civilajām lietām un militāro aizsardzību, lai sniegtu iedzīvotājiem vislabāko iespējamo aizsardzību ārkārtas situācijā.