Baltijas jūra zem spiediena: pašreizējie plūdu līmeņi satrauc piekrastes iedzīvotājus!

Baltijas jūra zem spiediena: pašreizējie plūdu līmeņi satrauc piekrastes iedzīvotājus!

2025. gada 14. augustā Mēklenburga-Priekšpomože aplūkos pašreizējos ūdens līmeņus Baltijas jūrā. Mērīšanas stacijas tādās pilsētās kā Vismāra, Varnemünde, Altāgena un Greifsvalde sniedz vērtīgus datus, kas ir ļoti svarīgi ne tikai piekrastes iedzīvotājiem, bet arī visam reģionam. Saskaņā ar Baltijas jūras laikraksts Vornemindes dati ir vidējais augstais ūdens līmenis (MHW) 617 cm un vidējais ūdens līmenis (MNW) 407 cm, pamatojoties uz vērtībām no 2010. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim. Vēsturiski augstākais plūdu līmenis ir 770 cm, sasniegts 1872. gada 13. novembrī. Turpretī Captur2 bija 3 oktobrī,3 zemākais ūdens līmenis. 1967. gads.

Bet ko tas viss nozīmē piekrastes reģionam? Dažādās vētras uzplūdu klases ilustrē, cik vētras uzplūdi var atšķirties Vācijas Baltijas jūras piekrastē. Tās svārstās no vienkārša vētras uzplūda 1,00 m virs vidējā ūdens līmeņa līdz ļoti spēcīgam vētras uzplūdam, kas pārsniedz 2,00 m virs vidējā ūdens līmeņa. The Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra sadala vētras uzplūdus Ziemeļjūras piekrastē trīs kategorijās un ziņo, ka pašreizējā 2023./2024.gada sezonā reģistrēti jau 13 vētras uzplūdi.

Vēsturiskie vētras uzplūdi un pašreizējie riski

Vētras uzplūdi ir ievērojams dabas apdraudējums piekrastes zonās, un to var izraisīt spēcīgi vēji. Vēja palielināšanās un krasta līnijas īpašie apstākļi tieši ietekmē ūdens līmeni. Pētījums par Federālā vides aģentūra izceļ plūdu līmeņu ciklus, kas gadu gaitā paaugstinās un pazeminās, bieži vien saistīti ar gadalaikiem un piekrastes aizsardzību. Gadu gaitā ir bijuši masveida vētras piemēri, kas apdraudēja ne tikai ūdeni, bet arī daudzu cilvēku dzīvības.

Pērnā gada oktobrī pēdējais spēcīgais vētras uzplūds nodarīja zaudējumus aptuveni 56 miljonu eiro apmērā. Īpaši cieta Zasnicas pilsēta, jo tai bija jāziņo par aptuveni 42 miljonu eiro finanšu nepieciešamību, lai atjaunotu savu infrastruktūru. Piekrastes aizsardzība prasa arī investīcijas: nepieciešami seši miljoni eiro, lai ar mākslīgo barošanu kompensētu smilšu zudumus pludmalēs un kāpās.

Profilakses pasākumi un brīdinājuma sistēmas

Plūdu riska brīdināšanas sistēmas ir skaidri strukturētas un ietver dažādus kanālus. Informācija plūst, izmantojot radio, televīziju, skaļruņu kravas automašīnas un sirēnas, kā arī mūsdienu digitālo mediju platformas, tīmekļa vietnes un sociālos medijus. Ikvienam, kas dzīvo piekrastē, ir jāapzinās trauksmes līmeņi un jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanos, ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi attīstībai. Tas nozīmē, ka gan lauku iedzīvotājiem, gan pētniekiem ir labas prasmes veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu piekrastes reģiona ilgtspējīgu aizsardzību.