Atkal Baltijas jūrā: Baltijas stores sāk atgriešanos!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Četri Baltijas stores tika atbrīvoti Zasnicā, lai pētītu to atgriešanos nārsta vietās pēc gadu desmitiem ilgas izzušanas.

Vier Baltische Störe wurden in Sassnitz ausgesetzt, um ihre Rückkehr zu Laichgebieten zu erforschen, nach jahrzehntelanger Ausrottung.
Četri Baltijas stores tika atbrīvoti Zasnicā, lai pētītu to atgriešanos nārsta vietās pēc gadu desmitiem ilgas izzušanas.

Atkal Baltijas jūrā: Baltijas stores sāk atgriešanos!

Nozīmīgā solī pretī Baltijas stores reintrodukcijai Baltijas jūrā 2025. gada 3. oktobrī vietējos ūdeņos tika ielaisti četri krāšņi īpatņi. Dzīvnieki, kas sver vairāk nekā 25 kilogramus un sasniedz garumu līdz 1,70 metriem, savu iepriekšējo eksistenci pavadīja Valsts lauksaimniecības pētniecības institūta zinātniski pētnieciskajā institūtā, kas atrodas Bornā un Fisherā. Tagad viņi var doties brīvībā un atgriezties nārsta vietās. NDR ziņo, ka šie dzīvnieki ir aprīkoti ar tādiem satelītiem, kas pārraida jaunākos dziļuma ierakstus. temperatūra un gaismas intensitāte.

Baltijas jūrā kopš 70. gadiem uzskatītā Baltijas stores reintrodukcija ir Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Valsts Lauksaimniecības un zivsaimniecības pētniecības centra un Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes uzsāktā īpaša projekta rezultāts. Mērķis ir noskaidrot, vai stores var atrast ceļu no Baltijas jūras augšup pa Oderu uz savām tradicionālajām saldūdens nārsta vietām. Šī iniciatīva ir daļa no starpvalstu izmēģinājuma projekta, kas ietver arī satelīttelemetriju. Ichthyologie uzsver, ka precīza un nepārtraukta stores migrācijas maršrutu reģistrēšana lielos attālumos, pat atklātos okeāna apgabalos, ir svarīgs zinātnes informācijas avots. Papildus kustībai tiek reģistrēta arī stores temperatūra, paātrinājums un vertikālā kustība.

Uzmanības centrā zinātniskie atklājumi

Dati, kas tiks apkopoti līdz 2026. gada pavasarim, varētu būt izšķiroši, lai noteiktu, cik labi stores spēj atgriezties savās tradicionālajās nārsta vietās. Pirmie telemetrijas pētījumu panākumi liecina, ka stores var nobraukt vairāk nekā 100 kilometrus tikai 87 dienās. Šo aizraujošo informāciju novērtē ne tikai Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zinātnieki, bet arī starptautiskie partneri, piemēram, Zviedrija un Dānija.

Atkārtota ieviešana notiek kopš 90. gadiem. Gadu gaitā nārstojošie dzīvnieki ir ievesti no Kanādas uz Vāciju un veiksmīgi audzēti pētniecības iestādē Bornā. Kopš 2006. gada Baltijas jūrā kopumā ir ieaudzēti aptuveni 4,4 miljoni Baltijas stores. Lielākā mātīte šajā objektā, kas ir 2,5 metrus gara un sver 120 kilogramus, ir 35 gadus veca un liecina, ka pētījumi šajā jomā gūst nopietnus panākumus. Ichthyologie arī teikts, ka 2024. gadā tika sasniegts apaugļošanās līmenis 90,6% un izšķilšanās līmenis 78%, kas ir daudzsološs populācijas saglabāšanai nākotnē.

Finansējums un ilgtermiņa mērķi

Plašais projekts tiek atbalstīts ar Eiropas Savienības un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata finansējumu. Ar finansējuma summu 1 800 899 eiro, kas paredzēta projekta īstenošanai līdz 2027. gada 30. jūnijam, trīs mērķtiecīgi darbinieki strādā, lai Baltijas jūras reģionā izveidotu pašpietiekamu Baltijas stores populāciju. Kā NDR uzsver, ka galvenā loma ir arī zinātnei. Komerciālās un makšķerēšanas zvejas nozvejas ziņojumi sniedz vērtīgus datus monitoringam un atbalsta stores atgriešanos Baltijas jūrā.

Rezumējot, Baltijas stores reintrodukcija ir ne tikai zinātnisks, bet arī kultūras pasākums, kas ilgtermiņā varētu bagātināt jūras bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā. Nākamie gadi rādīs, vai šie vērienīgie plāni var būt veiksmīgi un vai Baltijas store var atgūt savu pastāvīgo vietu Baltijas jūras ekosistēmā. Tas paliek aizraujoši!