Baltijas jūras līmenis paaugstinās: brīdinājumi par plūdiem Mēklenburgai-Priekšpomerānijai!

Baltijas jūras līmenis paaugstinās: brīdinājumi par plūdiem Mēklenburgai-Priekšpomerānijai!

Kas notiek Mēklenburgas-Priekšpomerānijas piekrastē? Šodien, 2025. gada 19. jūlijā, uzmanības centrā ir Baltijas jūras ūdens līmeņi. Pašreizējā situācija dažādās mērīšanas stacijās, piemēram, Vismārā, Varnemündē un Štrālzundā, parāda iespaidīgu ūdens līmeņu diapazonu un iespaidīgi atgādina mums par izaicinājumiem, ko sev līdzi rada vētras uzplūdi.

Šajā kontekstā īpaši svarīgi ir jēdzieni “vidēji zems ūdens līmenis” (MNW) un “vidēji augsts ūdens līmenis” (MHW). Varnemindē vidējais zemais ūdens līmenis ir 407 cm un vidējais augstais ūdens līmenis ir 617 cm, jo Baltijas jūras laikraksts ziņots. Ekstrēmas vērtības ir vēl ievērojamākas: augstākais plūdu līmenis Varnemindē tika izmērīts 1872. gada 13. novembrī 770 cm, bet zemākais ūdens līmenis bija 1967. gada 18. oktobrī - 332 cm.

Vētras uzplūdu briesmas

Vētras uzplūdi nopietni apdraud piekrastes zonas. Tos galvenokārt izraisa stiprs vējš, kas rada vēja sastrēgumu, un Baltijas jūrā var ilgt vienu līdz divas dienas, piemēram, šajā Federālā vides aģentūra paskaidroja. Vētras uzplūdu klasifikācija svārstās no viegliem līdz ļoti spēcīgiem vētras uzplūdiem – pēdējais notiek, ja ūdens līmenis ir vairāk nekā 2,00 m virs vidējā ūdens līmeņa. Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds, kas notika oktobrī, nodarīja zaudējumus 56 miljonu eiro vērtībā. Īpaši smagi cieta Zasnicas pilsēta, kurai bija jādeklarē aptuveni 42 miljonu eiro finansiālās vajadzības infrastruktūras atjaunošanai.

Kā mēs varam pasargāt sevi no šādām briesmām? Brīdinājumus par plūdiem izdod dažādas institūcijas, piemēram, plūdu kontroles centri vai policija un ugunsdzēsēji. Šī informācija tiek izplatīta, izmantojot daudzus kanālus, tostarp radio, televīziju un pat modernas brīdinājuma lietotnes. Laikā, kad digitalizācija ir ļoti svarīga, arī sabiedrība ir labi jāinformē par briesmām, lai varētu laikus reaģēt.

Pieredze no pagātnes un skats uz nākotni

Ieskats vēsturē liecina, ka vētras uzplūdi nav nekas jauns. Spēcīgākais vētras uzplūds Baltijas jūras dienvidrietumos 1872. gada novembrī atstāja dziļas rētas un prasīja 271 cilvēka dzīvību. Šie vēsturiskie notikumi ir atgādinājums, ka mums ir nopietni jāuztver norises klimata pārmaiņu jomā. Jūras līmeņa paaugstināšanās var palielināt nākotnes vētras uzplūdu draudus. Risks ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp vēja intensitātes un esošajiem pretplūdu aizsardzības pasākumiem. Šie apsvērumi ir īpaši aktuāli Baltijas jūras piekrastē, jo šeit bieži notiek vētras, īpaši ziemas mēnešos.

Pēdējos gados viegli vētras uzplūdi Baltijas jūras piekrastē vairs nav nekas neparasts. Izaicinājumi piekrastes iedzīvotājiem un infrastruktūrai joprojām ir lieli. Taču, pieaugot izpratnei par šiem dabas apdraudējumiem un aktīviem aizsardzības pasākumiem, mēs esam labāk sagatavoti, lai tiktu galā ar dabas spēkiem.

Tuvākie mēneši rādīs, kā attīstīsies ūdens līmenis un kādi pasākumi jāveic, lai aizsargātu piekrastes reģionu. Sadarbībai starp iestādēm un iedzīvotājiem šeit ir izšķiroša nozīme. Mēs nevaram sagaidīt, lai redzētu, ko piejūras nākotne sagaida Mēklenburgā-Priekšpomerānijā!