Sarkanais brīdinājums: Štrālzunda cīnās ar satraucošu gaisa kvalitāti!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Gaisa kvalitātes mērījumi Štrālzundā parāda pašreizējo smalko putekļu līmeni un to ietekmi uz veselību 2025. gada 14. jūlijā.

Luftqualitätsmessungen in Stralsund zeigen aktuelle Feinstaubwerte und deren gesundheitliche Auswirkungen am 14.07.2025.
Gaisa kvalitātes mērījumi Štrālzundā parāda pašreizējo smalko putekļu līmeni un to ietekmi uz veselību 2025. gada 14. jūlijā.

Sarkanais brīdinājums: Štrālzunda cīnās ar satraucošu gaisa kvalitāti!

Gaisa kvalitāte Štrālzundā un visā Mēklenburgas-Priekšpomerānijā ir svarīgs jautājums iedzīvotājiem. Pašreizējais ziņojums no Baltijas jūras laikraksts, pamatojoties uz jaunākajiem mērījumiem no 2025. gada 13. jūlija, liecina, ka gaisa kvalitāte tiek novērtēta, pamatojoties uz cieto daļiņu, slāpekļa dioksīda un ozona līmeni. Galvenā uzmanība tiek pievērsta smalko putekļu emisijām, īpaši PM10 daļiņām.

Mērīšanas stacijas, piemēram, Stralsund-Knieperdamm, sīkās putekļu daļiņas reģistrē katru stundu, un PM10 robežvērtība ir 50 daļiņas uz kubikmetru. To var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gada laikā. Pašreizējie Vācijas dati liecina, ka gada vidējās PM10 vērtības tagad ir no 15 līdz 20 µg/m³ un ir ievērojami samazinājušās kopš 1990. Federālā vides aģentūra sazinās.

Pašreizējie izaicinājumi

Nedrīkst par zemu novērtēt gaisa piesārņojošo vielu ietekmi uz veselību. Saskaņā ar jaunām aptaujām, ko veica Vācijas vides palīdzība Smalko putekļu un slāpekļa dioksīda radītais piesārņojums ir kaitīgs veselībai gandrīz visur Vācijā, jo PVO robežvērtība smalkajiem putekļiem tiek pārsniegta 99% mērīšanas staciju. Lai izpildītu prasības, DUH aicina federālo valdību koriģēt robežvērtības līdz 2025. gada sākumam.

Problēma kļūst īpaši aktuāla, ja ņem vērā, ka katru gadu ES notiek 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu smalko putekļu dēļ. Arī Štrālzundā dienās ar sliktiem mērījumiem tika izteikti atsevišķi ieteikumi, jo jūtīgajiem cilvēkiem jāizvairās no fiziskas slodzes ārā, ja gaisa kvalitāte ir “slikta”.

Cēloņi un perspektīvas

Smalko putekļu piesārņojuma cēloņi ir dažādi, sākot no satiksmes un rūpniecības līdz lauksaimniecības praksei. Piesārņojumu veicina arī tādas dabas parādības kā vulkānu izvirdumi un mežu ugunsgrēki. The Mērījumi parāda, ka vērtības ir īpaši augstas lielpilsētu teritorijās, kas nav saistīts tikai ar cilvēka darbību. Laika apstākļi var izraisīt arī lielas smalko putekļu koncentrācijas svārstības, piemēram, sausās ziemās vai karstās vasarās.

Valdība tiek aicināta veikt skaidrus pasākumus emisiju samazināšanai, lai ilgtspējīgi uzlabotu gaisa kvalitāti un aizsargātu iedzīvotāju veselību reģionā. Apziņai par gaisa kvalitāti un tās ietekmi uz veselību turpmākajos gados būs izšķiroša nozīme, lai aizsargātu nākamās paaudzes.