Mobilā tālruņa atkarība jauniešu vidū: eksperti izsaka trauksmi!

Mobilā tālruņa atkarība jauniešu vidū: eksperti izsaka trauksmi!

Stralsund, Deutschland - Arvien vairāk bērnu un pusaudžu stundas pavada ekrānu priekšā - attīstībai, kas rūpējas gan zinātniekiem, gan vecākiem. Saskaņā ar pašreizējo Post -Post karkasa pētījumu jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir palielinājuši ikdienas patēriņu internetā par vairāk nekā pusotru stundu, salīdzinot ar 2023. gadu un tagad tiešsaistē pavada apmēram desmit stundas. Šos satraucošos skaitļus uzņēma smadzeņu pētnieki prof. Manfreds Špicers lekcijā Stralundā, kur viņš pievērsās digitālo plašsaziņas līdzekļu negatīvajai ietekmei uz izglītību. Brīdinājums ir īpaši nestabils attiecībā uz gaidāmo "digitālo demenci", ko veicina atkārtojumu, konteksta un atbilstības mācību trūkums.

Bet problēma ir ne tikai klasē. Špicers norādīja, ka saskaņā ar Karolinska institūta pētījumu digitālie plašsaziņas līdzekļi neveicina mācīšanos klasē, bet gan samazina koncentrēšanos. Uztraucošie vecāki jau sen ir atklājuši pieaugošās problēmas caur mobilajiem tālruņiem un tabletēm. Gandrīz katrā ceturtajā pusaudžā ir redzamas atkarības pazīmes, kas iet roku rokā ar fiziskiem simptomiem, piemēram, pozas bojājumiem un īsu tuvredzību. Izglītības ministrijai ir arī tēma par radaru: tā iesaka skaidru mobilo tālruņu lietošanas nodarbības no vienas līdz deviņām klasēm, bet neizsakot plakanā aizliegumu.

Vecākas paaudzes fokusā

Diskusijai par digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir arī cita puse. Neirozinātnisko pētījumu meta -analīze, kas publicēta dabas cilvēku uzvedībā , liecina, ka digitālie plašsaziņas līdzekļi, iespējams, varētu pat samazināt demences risku. Šeit starp hipotēzi par "digitālo demenci", kas apgalvo, ka tehnoloģiju risināšana ir kognitīvo prasmju pazemināšana, un "tehnoloģiskā rezerve", kas uzsver digitālo plašsaziņas līdzekļu pozitīvo ietekmi uz izziņu. Analīzē, kurā tika ņemti vērā dati no vairāk nekā 411 000 cilvēku vecumā no 50 gadiem un vairāk, parādīja, ka, strādājot ar digitālajām tehnoloģijām, var uzskatīt par kognitīvu izaicinājumu, kuru smadzenes trenējas.

Kaut arī šie atklājumi varētu gūt labumu no vecākām paaudzēm, ilgtermiņa ietekme uz "digitālajiem vietējiem" joprojām nav skaidra. Laikā, kad sociālie tīkli un tiešsaistes spēles ir ļoti populāras, vairāk nekā ceturtdaļa no 10 līdz 17 gadus veciem bērniem ir jutīgi pret problemātisku plašsaziņas līdzekļu patēriņu. Skaitļi rāda, ka vidējā sociālo mediju lietošana nedēļā ir palielinājusies līdz aptuveni 2,5 stundām, 12 % bērnu un pusaudžu, izmantojot digitālās spēles, izmanto problēmu.

sacīkstes pret laiku

Neirobiologi un psihologi mudina pārmērīgas sociālo mediju izmantošanas psiholoģisko iedarbību. Kaut arī dažos pētījumos ir nelielas korelācijas starp plašsaziņas līdzekļu izmantošanu un labi, bailes ir lielas, ka palielināsies vientulība, stress un garīgās slimības. Jo īpaši manipulatīvie dizaini uz platformām, kuru mērķis ir smadzeņu atlīdzības sistēma, pastiprina jauniešu problēmas, kas saistītas ar digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Turklāt daudzi eksperti pieprasa, lai digitālā izglītība un plašsaziņas līdzekļu lasītprasme būtu arvien vairāk jāintegrē izglītības plānā.

Lai atbalstītu vecākus, ir arī ieteikumi ekrāna laikiem: nav ekrāna laika bērniem līdz trīs gadu vecumam, savukārt vecākiem bērniem un pusaudžiem ieteicams maksimāli 30 līdz 45 minūtes dienā. Visu šo notikumu vidū ir svarīgi veicināt skaidrus vecāku noteikumus un atbalstu, lai bērni un pusaudži netiktu zaudēti digitālajos džungļos. Digitālo plašsaziņas līdzekļu nākotnei ir vajadzīgas labas rokas gan no pedagogiem, gan vecākiem, lai ļautu to veselīgi izmantot.