Baltijas jūras industrializācija: Swinoujście plāno pretrunīgi vērtētu ostu!

Baltijas jūras industrializācija: Swinoujście plāno pretrunīgi vērtētu ostu!

Kur attīstīsies piekraste? Šis jautājums šobrīd satrauc daudzus Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iedzīvotājus, jo bažas rada Polijas valdības plāni industrializēt Baltijas jūru uz austrumiem no Ūzedomas. Projekti ietver konteineru ostu Swinoujście un naftas un gāzes urbumus, kas varētu notikt Vācijas krasta tiešā tuvumā. Šie notikumi ir mudināti uz sabiedriskajām apspriešanām un visaptverošām ekoloģiskām analīzēm, kā ndr ziņo.

Diskusijas centrālais elements ir plānotā konteineru osta Svinoujscē. Lai gan sākotnēji no projekta izstājās Kataras un Beļģijas investors, Svinoujsces ostas pārvalde plāno virzīt uz priekšu pašu projektu. Paredzamie būvdarbi aptver 186 hektāru platību ūdenī un 80 hektārus uz sauszemes. Tas cita starpā satraucis viesnīcu un ēdināšanas nozari, jo ir paustas bažas par negatīvu ietekmi uz tūrismu. Baltijas rietumu kūrorta operators Vislovs Kots pauž bažas par konteineru ostas ietekmi uz tūrismu, savukārt Rolfs Zīlige-Šteinhofs, kurš vada 16 viesnīcas Vācijas pusē, uzsver mudinājumu uz pārrobežu dialogu.

Naftas un gāzes urbšana ir redzama

Vēl viens strīdīgs punkts ir plānotās naftas un gāzes urbšanas iespējas Baltijas jūrā pie Ūzedomas krastiem. Saskaņā ar Kanādas kompānijas Central European Petroleum datiem Wolin East naftas atradnē, kas atrodas aptuveni sešus kilometrus no Svinoujscie, varētu būt līdz 200 miljoniem barelu reģenerējamās naftas un dabasgāzes. Valsts vides ministrs Tils Bakhauss (VPD) kritizē šo projektu kā atpalikušu klimata politikas ziņā un kaitīgu videi un tūrismam. Saskaņā ar geo viņš aicina palielināt atbalstu atjaunojamiem enerģijas avotiem, nevis fosilo kurināmo.

Heringsdorfas mēre Laura Isabelle Marisken ir īpaši nobažījusies par urbšanas iespējamo ietekmi uz vidi un pašu kūrortu. Viņa aicina sagatavot ziņojumu par ietekmi uz vidi, lai labāk novērtētu riskus. Heringsdorfas pašvaldība plāno pārsūdzēt arī vides aizstāvju noraidīto prasību pret konteineru termināļa apstiprināšanu. Šo prasību iepriekš bija atcēlusi Varšavas administratīvā tiesa.

Pretrunas un bailes par nākotni

Reģionā valda pretestība industrializācijas plāniem. Pilsoņu iniciatīvas aicina nodrošināt pārredzamas procedūras un visaptverošu iespējamo kaitējumu videi. Vācijas Ekonomisko pētījumu institūts arī brīdināja par negatīvajām sekām tūrismā un pārrobežu piesārņojumu. Vides aizstāvji liek lietā ne tikai bažas par troksni un ietekmi uz floru un faunu, bet arī mežu izciršanu un pašreizējo apstākļu izmaiņām Baltijas jūrā.

Par līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un dabas aizsardzību viedokļi dalās. Kamēr Polijas valdība norāda uz ekonomiskajām iespējām, Vācijas pārstāvji iestājas par dabas resursu saglabāšanu un reģiona padarīšanu pievilcīgu tūristiem. Šajos aizraujošajos laikos Baltijas jūras un tās apkārtnes attīstība noteikti paliks aktuāla tēma.