Briesmas: brīdinājums par dramatisku koku deficītu MV!

Briesmas: brīdinājums par dramatisku koku deficītu MV!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā valda dārdoņa, kad runa ir par aleju nākotni. BUND MV reģionālā apvienība izvirza nopietnas apsūdzības rajoniem, kuriem diez vai ir laba roka ielu koku aizsardzībā un stādīšanā. Avēnijas ainava pēdējos gados ir reģistrējusi satraucošu lejupslīdi, kā to vēlreiz uzsver eksperte Katharina Dujesiefken.

Visā valstī trūkst tikai 7500 koku. Tas ir milzīgs atlikums, jo īpaši tāpēc, ka 2023. gadā vien tika saskaitīts par 259 kokiem mazāk. Negatīvā tendence Mēklenburgas-Priekšpomerānijas mežos un ielās valda jau sešus gadus, lai gan ceļiem ir svarīga loma pielāgošanās klimatam un kā dzīvotne dažādām sugām. Īpaši satraucoši ir tas, ka visos apgabalos, izņemot Rostokas rajonu, ir negatīvi stādīšanas rādītāji.

Samazinājums Rietumpomerānijā-Rīgenā

Īpaši spilgts piemērs ir Vorpommern-Rügen rajons, kas pēdējo piecu gadu laikā nocirta vairāk nekā 1000 koku, bet spēja iestādīt tikai 185 jaunus. Valda sajūta, ka šeit ir jāveic steidzami metodiski pasākumi. Dujesiefken pieprasa, lai atbildīgā iestāde kompensācijas un aizstāšanas pasākumu ietvaros beidzot nodrošina jaunus stādījumus.

Tomēr ir pozitīvas ziņas: uz federālajiem un valsts ceļiem tika iestādīti 3792 koki, bet nocirsti 2489 koki. Tas ir pozitīvs rezultāts un parāda, ka galvenajās transporta asīs, šķiet, tiek īstenota cita politika. BUND uzstāj, ka “Rīkojums par dabas atjaunošanu” jāattiecina arī uz ceļiem, lai uzlabotu aleju aizsardzību.

Alejas kā kultūras vērtības

Diskusijā par ceļu aizsardzību un attīstību nesen tika izveidota jauna Saeimas grupa "Kultūras vērtības Alleen", kurā darbojas 15 deputāti no CDU, Zaļajiem un Kreisajiem. Tas tiek uzskatīts par lielu valsts mēroga aleju tīkla panākumu, un tas ir ārkārtīgi svarīgi šo vērtīgo kultūrainavu aizsardzībai. Tā kā alejas ir ne tikai skaistas skatīšanai, tās ir svarīgas arī bioloģiskajai daudzveidībai.

Mēklenburga-Priekšpomerānija tiek uzskatīta par federālo zemi ar visvairāk ceļiem Vācijā tūlīt pēc Brandenburgas. Kopumā šeit ir aptuveni 4300 kilometri aleju, kas sadalītas starp federālajiem un valsts ceļiem (42%), rajonu ceļiem (16%) un pašvaldību ceļiem un lauku takām (42%). Valsts darbs, ko regulē 2015. gada Avenue dekrēts, uzrāda sākotnējos panākumus. Tas ietver arī Deutsche Alleenstrasse avēnijas drošības programmu.

Labākās avēnijas Rīgenā

Divas izcilas avēnijas Rīgenā ir pelnījušas īpašu pieminēšanu. Rajona ceļš starp Silencu un Neuenkirheni ir izklāts ar aptuveni 1000 ošu, liepu un kļavu koku, kuru vecums ir līdz 100 gadiem. Īpaši pārsteidzoša ir aptuveni 500 Krimlinden koku avēnija Alte Bäderstrasse ielā starp Garcu un Kasņevicu. Šie ceļi arī tika izcelti kā ļoti veiksmīgi un ir daļa no valsts centieniem izvēlēties labākos ceļus Vācijā. Kopš 2008. gada “Gada alejas” vēlēšanas notiek katru gadu, kas pievērš uzmanību arī alejas izaicinājumiem un iespējām.

Valsts arī pastiprina sarežģītas avēnijas stratēģijas izstrādi, kas vērsta ne tikai uz aizsardzību, bet arī uz kopšanu un jaunu stādījumu stādīšanu. Tam pamatā ir detalizēts koku reģistrs, kas palīdz ekspertiem to uzturēšanā un vienlaikus ļauj veikt statistiskus un kartogrāfiskus novērtējumus, lai uzraudzītu ceļu attīstību.

Štata valdība plāno reizi piecos gados publicēt avēnijas ziņojumu, kas dokumentē progresu aleju aizsardzībā. Nākamais ziņojums, kas aptvers darbības no 2020. līdz 2025. gadam, jau tiek gatavots, jo Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ceļiem ir jāpievērš uzmanība.

Lai iegūtu sīkāku informāciju un pamatinformāciju par situāciju Mēklenburgas-Priekšpomerānijas avēnijās, lūdzu, apmeklējiet ziņojumu vietnē Baltijas jūras laikraksts kā arī M-V ceļu būves administrācijas oficiālā mājas lapa.