Vorpommern-Greifsvaldes rajona padome: Finanšu grūtības satrauc visus!

Vorpommern-Greifsvaldes rajona padome: Finanšu grūtības satrauc visus!

Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apgabala finansiālās problēmas prasa steidzamus pasākumus. Kā ziņo Ostsee-Zeitung, Pasewalk rajona padome pirmdien apstiprināja 2025. gada papildu budžetu, kas būtībā ir reakcija uz rajona satraucošo finansiālo situāciju. Vislielākās bažas rada prognozes par papildu vajadzību 30 miljonu eiro apmērā līdz 2024. gada beigām un milzīgu novirzi 81,8 miljonu eiro apmērā, par ko arī var diskutēt.

Rajona nodeva tika samazināta no 48,5 līdz 42 procentiem pēc tam, kad dažādas frakcijas pieprasīja samazinājumu līdz 38,5 procentiem. Tomēr CDU priekšlikums guva vislielāko atbalstu un uzsver saspīlēto situāciju. Rajona padomes deputāts Saša Ots (CDU) iespaidīgi izteica sajūtu “Mēs esam bankrotējuši”. Finanšu departamenta vadītājs Dītgers Vils runāja par "gigantisko problēmu" un norādīja uz straujo obligāto izdevumu pieaugumu sociālajā un jaunatnes sektorā, kas pēdējo divpadsmit gadu laikā ir pat četrkāršojies.

Pašvaldību bažas

Apgabala administrators Maikls Saks (CDU) uzsver, cik svarīgi ir dot pašvaldībām “telpu elpot”. Paskatoties apkārt, redzams, ka Jirgens Klīvs, Ueckermindes mērs, nav vienīgais, kurš aicina pašvaldībām piešķirt lielāku finansiālo brīvību. Arī skolu sistēmas, skolēnu transports, vietējais transports un ceļu infrastruktūra ir ļoti atkarīgas no rajona finanšu resursiem.

Situācija nav unikāla attiecībā uz Vorpommern-Greifswald. Valsts mērogā 37 procenti no visām Vācijas pašvaldībām šobrīd saskaras ar būtiskām budžeta problēmām. Tāpēc nepieciešamība pēc papildu palīdzības no valsts vai federālās valdības ir jautājums, kas jāapspriež ne tikai vietējā, bet arī augstākā līmenī.

Ieskats tiesiskā regulējuma nosacījumos

Uz šādu finansiālu problēmu fona ir vērts paskatīties ārpus sava apvāršņa. Reinzemes-Pfalcas Augstākā administratīvā tiesa nesen Kaizerslauternas apgabala lietā nolēma, ka iebildumi pret budžetu un rajona nodevas palielināšana bija neefektīvi, jo vietējās varas uzraudzības iestāde nebija pietiekami norādījusi, ka pastāv ievērojams ietaupījuma potenciāls. Līdzīgi juridiskie principi ir nozīmīgi arī Rietumpomerānijā-Greifsvaldē, kur centieni konsolidēt budžetu 2026. un 2027. gadam var saskarties ar vēl vienu “gigantisko problēmu”, ja štata vai federālās valdības finansiālais atbalsts netiks īstenots.

Apstiprinātajā papildbudžetā finanšu budžetā ir negatīvs atlikums aptuveni 71 miljona eiro apmērā, un tas skaidri parāda, ka šeit ir steidzami jārīkojas. Vietējiem lēmumu pieņēmējiem un tiesiskajam regulējumam ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu kopienu ilgtspējīgu nākotni.

Tāpēc situācija Vorpommern-Greifswald liecina par plašāku tendenci Vācijā, kas norāda uz nepieciešamību pēc pārdomātas finanšu plānošanas un strukturālām reformām.