Temperatūras rekordi: Ziemeļu un Baltijas jūrā peldsezona sākas ar karstuma vilni!

Temperatūras rekordi: Ziemeļu un Baltijas jūrā peldsezona sākas ar karstuma vilni!

Peldsezona Vācijas pludmalēs ir oficiāli atklāta un šogad Ziemeļu un Baltijas jūra tiek pasniegta neparastā gaismā. Pētnieki izmērījuši rekordaugstu temperatūru uz ūdens virsmas, kas ne tikai priecēs pludmales apmeklētājus, bet arī radīs bažas par klimata pārmaiņām. Saskaņā ar ziņojumu Pasaule Ūdens temperatūras 2025. gada pavasarī būs manāmi augstas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Eksperti runā par "skaidrām novirzēm uz augšu".

Laika posmā no 2025. gada marta līdz maijam Ziemeļjūrā tika reģistrēta vidējā temperatūra 8,7 grādi pēc Celsija — šī ir augstākā vērtība kopš Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūras (BSH) novērtēšanas sākšanas 1997. gadā. Tas atbilst 0,9 grādu pieaugumam virs ilgtermiņa vidējā rādītāja no 1997. gada līdz 2021. gadam. Aplūkojot ziemeļu jūru, jo īpaši ir redzams, ka Norvēģijas ģeogrāfiskā atšķirība ir ārpus ietekmēta, līdz 2 grādiem virs vidējā. Arī Baltijas jūrā vidējā temperatūra bija 5 grādus virs ilggadējās vidējās – nepārprotami liecina par ūdeņu sasilšanu.

Karstuma rekords ūdenī

Ķīlē tika reģistrēts jūras karstuma vilnis, kas 55 dienas ir garākais kopš 1989. gada. Šis karstuma vilnis, kurā temperatūra vismaz piecas dienas bija augstākajos 10 procentos no 30 gadu laikā reģistrētajām vērtībām, apgrieza iepriekšējos mērījumus. No marta beigām līdz maijam ūdens temperatūra bija vidēji par 2,6 grādiem virs vidējā pēdējo trīs gadu desmitu laikā, bet maksimums bija 4,3 grādi virs vidējās. Skaļi NDR Tā ir situācija, kas novērota kopš 2024. gada februāra, jo Ziemeļjūrā nepārtraukti ir pārāk silts.

Šīs norises interesē ne tikai peldošās skaistules; tiem ir tālejoša ietekme uz jūras vidi. Baltijas jūra pēdējos gados ir kļuvusi arvien siltāka, kas cita starpā ir saistīts ar klimata pārmaiņām un siltumnīcas efektu. Vēl viena problēma ir tā, ka ir mazāk ledus, kas paātrina sasilšanu. Reportāža no Federālā vides aģentūra parāda, ka temperatūras paaugstināšanās rezultātā ūdenī var palikt mazāk izšķīdināta skābekļa, kas negatīvi ietekmē jūras dzīvi.

Sekas uz jūras dzīvi

Augstāka temperatūra arī izraisa paātrinātu miniaļģu augšanu, kas samazina gaismu dziļākos ūdens slāņos un tādējādi ietekmē jūras floras un faunas dzīves apstākļus. Lielāku aļģu sugu, piemēram, pūslīšu, samazināšanās situāciju vēl vairāk pasliktina un negatīvi ietekmē zivis un citus jūras dzīvniekus. Tas pat noved pie tā, ka siļķu nārsta laiks tiek atlikts un cieš jauno dzīvnieku izdzīvošanas līmenis.

Siltuma un pārmērīgas mēslošanas kombinācija ietekmē arī zivju krājumus, piemēram, mencu. Šķiet, ka īstermiņā sasilšanu nav iespējams apturēt, taču eksperti iesaka samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai mazinātu ietekmi uz jūras ekosistēmām. Mazākam mēslojumam jūrā varētu būt arī pozitīva ietekme un tas varētu veicināt jūras biotopu atjaunošanos.

Visi šie faktori skaidri parāda, ka jūras ekosistēmas, kas klāj 71 procentus no zemes virsmas, ir ļoti svarīgas ne tikai kā 230 000 sugu turētājas, bet arī kā klimata regulētājas. Spiediens uz šiem jutīgajiem biotopiem nepārtraukti pieaug, un pašreizējā attīstība ne tikai zvana trauksmes zvanus, bet arī prasa savlaicīgu rīcību, lai novērstu turpmākus postījumus.