Ierakstu temperatūra: ziemeļu un Baltijas jūra peld peldvietu sezonu ar karstuma vilni!

Ierakstu temperatūra: ziemeļu un Baltijas jūra peld peldvietu sezonu ar karstuma vilni!

Binz, Deutschland - Peldēšanās sezona vācu pludmalēs tiek oficiāli atvērta, un šogad ziemeļu un Baltijas jūra sevi parāda neparastā gaismā. Pētnieki ir izmērījuši rekordlielu temperatūru uz ūdens virsmas, kurai vajadzētu ne tikai priecāties par pludmales atpūtniekiem, bet arī radīt bažas par klimatiskajām izmaiņām. Saskaņā ar welt. Pārsteidzoši augsts salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Eksperti runā par "skaidrām novirzēm".

Ķīlē tika reģistrēts jūras karstuma vilnis, kas ir visilgākais kopš 1989. gada 55 dienu laikā. Šis karstuma vilnis, kurā temperatūra bija visaugstākajā 10 procentos no vairāk nekā 30 gadu vērtībām, kas izmērītas vismaz piecas dienas, iepriekšējos mērījumus apgrieza otrādi. No marta beigām līdz maijam ūdens temperatūra bija 2,6 grādi virs pēdējās trīs desmitgades vidējā vērtībā ar maksimālo vērtību, kas bija pat par 4,3 grādiem virs vidējā. Saskaņā ar ndr. Jūra ir nepārtraukti pārāk silta.

Šie notikumi ne tikai interesē peldkonstrukcijas; Jums ir tālu no jauna ietekme uz jūras vidi. Baltijas jūra pēdējos gados ir arvien palielinājusies, kas ir saistīta ar klimata izmaiņām un siltumnīcas efektu. Vēl viena problēma ir tā, ka ir mazāk saldējuma, kas paātrina sasilšanu. Vides federālā aģentūra parāda, ka temperatūras paaugstināšana var izraisīt mazāk skābekļa ūdenī, kam ir negatīvas sekas jūras dzīvošanai.

Sekas uz jūras radībām

Ar augstāku temperatūru ir arī paātrināts minialgu augšana, kas samazina gaismu dziļākos ūdens slāņos un tādējādi ietekmē jūras floras un faunas dzīves apstākļus. Lielāku aļģu veidu, piemēram, urīnpūšļa, samazināšanās vēl vairāk saasina situāciju un negatīvi ietekmē zivis un citus jūras dzīvniekus. Tas pat nozīmē, ka siļķu nārsta laiki tiek mainīti un cieš jauno dzīvnieku izdzīvošanas līmenis.

Sasilšanas un pārmērīgas hermentācijas kombinācija ietekmē arī zivju krājumus, piemēram, COD. Īstermiņā šķiet, ka sasilšanu nevar apturēt, bet eksperti iesaka samazināt siltumnīcefekta gāzes, lai mazinātu sekas jūras ekosistēmām. Vēl mazāk mēslošanas līdzekļu jūrā varētu pozitīvi ietekmēt un atbalstīt jūras biotopu atjaunošanos.

Visi šie faktori skaidri norāda, ka jūras ekosistēmām, kas aptver 71 procentus no Zemes virsmas, ir izšķiroša nozīme ne tikai kā 230 000 sugu turētājam, bet arī kā klimata gadījumu regulēšanai. Spiediens uz šiem jutīgajiem biotopiem vienmērīgi pieaug, un pašreizējie notikumi ne tikai ļauj trauksmes zvaniem zvana, bet arī prasa savlaicīgu darbību, lai novērstu turpmāku kaitējumu.